ĒKAS VĒSTURE UN IZPĒTE
Vecpilsētas iela 2 – 2023.gads (autors JRTC).
Lai vairāk uzzinātu par ēkas vēstures līkločiem, tās iedzīvotājiem, viņu nodarbošanos, ēkas un arī pilsētas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem, aicinām apmeklēt Dzīvesziņas un arodu sētu mūsu gida pavadībā, kā arī iepazīstoties ar ēkā izvietotajiem ēkas vēstures aprakstiem.
Par ekskursijām vairāk lasīt šeit:
Šeit sniegsim īsu ieskatu ēkas vēsturē, ēkas plānojumā un apdarē, kāda tā bijusi dažādos ēkas pastāvēšanas laikos.
ATRUNA
Ēkas aprakstos izmantoto informāciju apkopoja SIA “Austras raksti”, izmantojot:
– arheologa Andra Tomašūna pārskatus, kas izstrādāti projekta ”Ēku Vecpilsētas ielā 2 un Jāņa Asara ielā 1, Jelgava” Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta NR 5.5.1.0/19/l/005 Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā” ietvaros;
– pētījums “Jelgavā, Vecpilsētas ielā 2, papildus iekštelpu polihromijas izpēte”. Darbus veica: Agnese Gulbe, restauratora asistents; Līva Blūmfelde, mākslas zinātņu maģistrs, LMA glezniecības katedra; Kristīne Gulbe, tehnologs, tēlniecības objektu speciālists, Latvijas Amatniecības kameras daiļkrāsotāja meistars.
IEVADS
Dzīvesziņas un arodu sēta atrodas Jelgavā, Vecpilsētas ielā 2 – 2022.gadā restaurētā vēsturiskā koka namā. Namam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Nams būvēts pirms 1813.gada, jo šī gada Jelgavas pilsētas kartē namu jau ir iespējams identificēt. Ēkas izpētes materiāli liecina par tās vēsturi jau no 18.gadsimta 2.puses, bet liecības par apbūvi šajā vietā ir konstatētas jau 1652. gadā Tobiasa Krausa zīmētajā Jelgavas pilsētas plānā.
Nams pēc restaurācijas saglabā agrāko laiku telpu plānojumu, apdari un 18. – 19. gadsimta sienu gleznojumus jeb polihromiju.
Fragments no T.Krausa plāna. Vecpilsētas iela 2 apvilkta ar sarkanu apli.
Ir atjaunotas apkures krāsnis, plīts, maizes krāsns un ēkas lepnums – manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā.
Precīzu ziņu par ēkas funkciju 17.-18.gs. šobrīd nav, bet arheoloģiskās izpētes procesā iegūtā informācija sniedz diezgan krāsainu iespaidu par ēku laikā no 18.gs. vidus līdz mūsdienām.
Ēkai identificējami vismaz 3 pārbūves posmi:
1. posms – 18.gs. 2.puse – 19.gs. sākums,
2. posms – 19.gs. vidus/2.puse – 20.gs. sākums,
3. posms – 20.gs. sākums – 20.gs. beigas.
Pašreizējā veidolā ēka ir identificējama no 19.gs. vidus.
Fragments no T.Krausa plāna. Vecpilsētas iela 2 apvilkta ar sarkanu apli.
Ir atjaunotas apkures krāsnis, plīts, maizes krāsns un ēkas lepnums – manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā.
Precīzu ziņu par ēkas funkciju 17.-18.gs. šobrīd nav, bet arheoloģiskās izpētes procesā iegūtā informācija sniedz diezgan krāsainu iespaidu par ēku laikā no 18.gs. vidus līdz mūsdienām.
Ēkai identificējami vismaz 3 pārbūves posmi:
1. posms – 18.gs. 2.puse – 19.gs. sākums,
2. posms – 19.gs. vidus/2.puse – 20.gs. sākums,
3. posms – 20.gs. sākums – 20.gs. beigas.
Pašreizējā veidolā ēka ir identificējama no 19.gs. vidus.
Līdz II pasaules karam ēkā ir atradusies maiznīca, pārtikas un sīklietu veikals, kā arī austuve.
2015. gadā Jelgavas valstspilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu restaurēt vēl esošās Jelgavas vēsturiskās apbūves ēkas. Ar to aizsākās darbi pie Vecpilsētas kvartāla izpētes, atjaunošanas un izveides.
Veiksmīgi īstenojot projektu “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā”, 2022. gada 21. decembrī restaurētā ēka Vecpilsētas ielā 2 vērusi durvis kā “Dzīvesziņas un arodu sēta”, kurā saimnieko amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava SIA “Austras raksti”.
Līdz II pasaules karam ēkā ir atradusies maiznīca, pārtikas un sīklietu veikals, kā arī austuve.
2015. gadā Jelgavas valstspilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu restaurēt vēl esošās Jelgavas vēsturiskās apbūves ēkas. Ar to aizsākās darbi pie Vecpilsētas kvartāla izpētes, atjaunošanas un izveides.
Veiksmīgi īstenojot projektu “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā”, 2022. gada 21. decembrī restaurētā ēka Vecpilsētas ielā 2 vērusi durvis kā “Dzīvesziņas un arodu sēta”, kurā saimnieko amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava SIA “Austras raksti”.
SAIMES VIRTUVE
Pieder ēkas agrīnajam celtniecības posmam. 18.gs.vidus līdz 19.gs.1.puse – koka guļšķautņu un dēļu sienas krāsotas sešas reizes ar tonētu kaļķa bāzes krāsu. Otrajā būvperiodā sienas un griesti tiek apšūti ar skaliem un uzklāts kaļķa bāzes apmetums, krāsots ar tonētām krīta līmes krāsām.
Polihromija sienu un griestu krāsojuma slāņos netiek konstatēta.
Restaurējot ēku, virtuvē ir izbūvēta maizes krāsns un malkas plīts.
SAIMES VIRTUVE
Pieder ēkas agrīnajam celtniecības posmam. 18.gs.vidus līdz 19.gs.1.puse – koka guļšķautņu un dēļu sienas krāsotas sešas reizes ar tonētu kaļķa bāzes krāsu. Otrajā būvperiodā sienas un griesti tiek apšūti ar skaliem un uzklāts kaļķa bāzes apmetums, krāsots ar tonētām krīta līmes krāsām.
Polihromija sienu un griestu krāsojuma slāņos netiek konstatēta.
Restaurējot ēku, virtuvē ir izbūvēta maizes krāsns un malkas plīts.
SAIMES ISTABA
Sienu dekoratīvais krāsojums ar ziedu motīviem konstatēts kā hronoloģiski 2.-3. slānis (19.gs. vidus). Daļa gleznojuma atrodas uz mūra sienas un daļa uz neapmesta koka zem skaliem. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts ar līmes krāsām un secīgi – pirmkārt, trafareta tehnikā uzliktas augu lapas un ziedi, otrkārt – brīvā rokas gleznojumā pāri gleznotas gaismas un ēnas daļas.
Istabā ir restaurētas divas podiņkrāsnis ar nestandarta podiņu izmēriem (300x250mm), izbūvētas 19.gs.2.pusē.
SAIMES ISTABA
Sienu dekoratīvais krāsojums ar ziedu motīviem konstatēts kā hronoloģiski 2.-3. slānis (19.gs. vidus). Daļa gleznojuma atrodas uz mūra sienas un daļa uz neapmesta koka zem skaliem. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts ar līmes krāsām un secīgi – pirmkārt, trafareta tehnikā uzliktas augu lapas un ziedi, otrkārt – brīvā rokas gleznojumā pāri gleznotas gaismas un ēnas daļas.
Istabā ir restaurētas divas podiņkrāsnis ar nestandarta podiņu izmēriem (300x250mm), izbūvētas 19.gs.2.pusē.
LIELĀ STEĻĻU ISTABA
Šajā telpā tiek atklāti pat divi polihromijas motīvi. Atjaunots ir otrais (19.gs. vidus) – ar vīnogulājiem. Ogas un lapas krāsotas šablonu tehnikā, stīgas un kāti vilkti ar otu, brīvi improvizējot zīmējumu. Gleznieciskais efekts panākts, variējot ar šķidrāku un biezāku krāsu. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts ar līmes krāsām.
LIELĀ STEĻĻU ISTABA
Šajā telpā tiek atklāti pat divi polihromijas motīvi. Atjaunots ir otrais (19.gs. vidus) – ar vīnogulājiem. Ogas un lapas krāsotas šablonu tehnikā, stīgas un kāti vilkti ar otu, brīvi improvizējot zīmējumu. Gleznieciskais efekts panākts, variējot ar šķidrāku un biezāku krāsu. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts ar līmes krāsām.
VIĻUMSONA STEĻĻU ISTABA
Sienu un griestu atsegumos konstatēti divi polihromās apdares veidi, no kuriem labāk nolasāms pirmais slānis uz apmetuma.
Sienas dekoratīvais krāsojums ar ornamentālu ziedu motīvu joslu konstatēts kā hronoloģiski 4.-7. slānis uz apmetuma 19.gs. Krāsojums izpildīts ar līmes krāsām trafareta tehnikā.
Podiņkrāsns ir jaunākā no visām krāsnīm, būvēta 20.gs. sākumā. Bija saglabājusies viena sieniņa un stūra podiņi, bijusi arī plīts ar dolomīta akmeņu sildmūri. Krāsns apsildījusi 4 pārdalītās istabas 20.gs. otrajā pusē.
MAZĀ STEĻĻU ISTABA
Konstatētas divas polihromās apdares sistēmas sienu augšējā daļā, bet nolasāma ir hronoloģiski otrā, kas radīta ap 19.gs. otro pusi. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts trafareta tehnikā ar līmes krāsām uz apmetuma.
MAZĀ STEĻĻU ISTABA
Konstatētas divas polihromās apdares sistēmas sienu augšējā daļā, bet nolasāma ir hronoloģiski otrā, kas radīta ap 19.gs. otro pusi. Dekoratīvās joslas zīmējums izpildīts trafareta tehnikā ar līmes krāsām uz apmetuma.
MAZĀ DARBISTABA
Sienas dekoratīvais krāsojums ar simetrisku puķu un lapu motīvu konstatēts kā hronoloģiski pirmais apdares slānis uz apmetuma – 19.gs. sākums. Izpildīts trafareta tehnikā ar līmes krāsām.
VĒJTVERIS IELAS PUSĒ
Sānos redzamais lodziņš parāda sienu pakojumu un nostiprināšanu. Iespējams, caur to ir notikusi maizes tirdzniecība – ap 19.-20.gs. miju.
Sienu krāsojums no pirmā būvperioda nav saglabājies, bet 19.gs. 2.pusē apmetums ir krāsots ar krīta līmes krāsām.
Uz sienas izlīmētās tapetes ir paraugi no ēkas restaurācijas procesā atrastajām tapetēm.
MANTEĻSKURSTENIS JEB APVALKDŪMENIS
Šī ir vecākā ēkas daļa, dēvējama arī par melno virtuvi. Šajā gadījumā tā ir griestos velvēta telpa – rovis, ar atveri dūmu izplūšanai. Iespējams, manteļskurstenis būvēts jau 17.gs. senākai koka guļbūves tipa ēkai uz laukakmens pamatiem.
Šis ir vienīgais līdz šim zināmais restaurētais un darba kārtībā esošais manteļskurstenis Jelgavā.
Melnā virtuve ar manteļskursteni (autors JRTC)